Vai AI aizstās juristus?

Pēdējos gados mākslīgais intelekts ir ienācis gandrīz visās nozarēs, un juridiskā joma nav izņēmums. Šodien ar AI palīdzību iespējams ātri sagatavot e-pastus, līgumu melnrakstus, iekšējo politiku uzmetumus, kopsavilkumus un pat juridisku jautājumu skaidrojumus. Tas ir radījis pavisam loģisku jautājumu: vai AI aizstās juristus?

Mūsu atbilde ir nē. Taču AI noteikti mainīs to, kā juristi strādā.

Tieši tur arī slēpjas būtiskā atšķirība. AI nav jurista aizstājējs tādā nozīmē, ka tas pārņem profesionālo atbildību, izvērtēšanu un gala lēmumu. Toties AI jau šobrīd ir spēcīgs instruments, kas palīdz ātrāk tikt līdz pirmajam melnrakstam un efektīvāk strādāt ar informāciju. Arī juridiskajā nozarē jaunākie nozares pārskati rāda, ka AI izmantošana pieaug ļoti strauji, taču vienlaikus pieaug arī uzsvars uz cilvēka uzraudzību, kritisko domāšanu un atbildīgu lietošanu.  

Šobrīd vairs nav runa par to, vai AI ienāks juridiskajā darbā. Tas jau ir ienācis.

Juristi un uzņēmumi AI izmanto, lai ātrāk strukturētu informāciju, sagatavotu sākotnējos tekstus, pārskatītu lielu dokumentu apjomu, atrastu galvenos punktus un formulētu idejas. Tas var ietaupīt laiku un palīdzēt tikt uz priekšu ar uzdevumiem, kas iepriekš prasīja vairāk manuāla darba. Tajā pašā laikā profesionālo pakalpojumu nozarē tiek uzsvērts, ka AI ieviešana nav tikai produktivitātes jautājums — tā prasa arī pārskatāmus procesus, atbildības sadalījumu un kvalitatīvu cilvēka kontroli.  

Arī klientu uzvedība mainās. Amerikas Juristu asociācija ir norādījusi, ka klienti arvien biežāk izmanto AI rīkus vēl pirms sazināšanās ar juristu — lai saprastu problēmu, salīdzinātu speciālistus un novērtētu, kurš vispār šķiet uzticams. Tas nozīmē, ka AI ietekmē ne tikai dokumentu sagatavošanu, bet arī to, kā klienti meklē juridisko palīdzību.  

Tātad jautājums vairs nav “vai AI ir svarīgs?”, bet gan “kā to izmantot gudri un atbildīgi?”.

Juridiskajā darbā svarīgs nav tikai tas, vai teksts izklausās korekts. Svarīgi ir, vai tas konkrētajā situācijā ir piemērojams, pilnīgs, loģiski saderīgs ar pārējiem noteikumiem un vai tas nerada liekus riskus.

AI var uzrakstīt pārliecinoši. Dažreiz pat ļoti pārliecinoši. Taču pārliecinošs teksts vēl nav tas pats, kas drošs un juridiski precīzs dokuments.

Jurists savā darbā dara vairāk nekā “raksta tekstu”. Jurists izvērtē, ko tieši vajag noregulēt, kādas sekas radīs viena vai otra frāze, kur var rasties pretrunas, vai konkrētais risinājums ir piemērots Latvijas regulējumam un vai dokuments vispār darbosies praksē. Šo profesionālo spriestspēju AI neaizstāj. Tieši tāpēc arī juridiskajā vidē tiek uzsvērts, ka AI ir produktivitātes atbalsts, nevis juridiskā sprieduma vai profesionālās atbildības aizstājējs.  

Īsāk sakot: AI var palīdzēt uzrakstīt. Jurists palīdz panākt, lai uzrakstītais strādā dzīvē.

Būsim godīgi — AI var būt ļoti noderīgs.

Tas labi palīdz, ja nepieciešams:

• ātri saprast tēmu;

• izveidot pirmo dokumenta struktūru;

• sagatavot melnrakstu;

• pārfrāzēt tekstu saprotamāk;

• apkopot lielu informācijas apjomu;

• iegūt idejas tam, kādu punktu vai sadaļu dokumentā vispār vajadzētu iekļaut.

Tas viss ir vērtīgi. Un tas ir viens no iemesliem, kāpēc AI tik strauji izplatās profesionālajos pakalpojumos. Tas palīdz ietaupīt laiku tur, kur nav jāsāk no baltas lapas.  

Arī satura ziņā AI var būt labs palīgs. Piemēram, uzņēmējs var ar AI palīdzību iegūt sākotnēju sapratni par to, kādi noteikumi līgumā parasti tiek iekļauti, kā izskatās konfidencialitātes klauzula vai ko aptuveni paredz sadarbības līgums. Tas var būt labs starts.

Taču starts vēl nav gala rezultāts.

Te rodas lielākā problēma.

AI bieži nerada kļūdu tajā vietā, kur cilvēks kļūdu sagaida. Tas rada kļūdu tur, kur teksts izklausās pietiekami pārliecinošs, lai to nepārbaudītu.

Juridiskajos dokumentos tas var izpausties dažādi:

• tekstā ir pretrunas starp punktiem;

• kāda situācija nav noregulēta līdz galam;

• ir pārāk vispārīgs formulējums, kas strīda gadījumā maz ko palīdz;

• ir izmantoti termini, kas neatbilst konkrētajai jurisdikcijai;

• nav ņemtas vērā nozares nianses;

• nav sakārtots process, piemēram, saskaņošana, termiņi, pieņemšana vai atbildība;

• nav izvērtēts, vai konkrētais punkts vispār ir samērīgs un izpildāms praksē.

Tieši juridiskajā jomā tas ir īpaši svarīgi, jo labs dokuments nav vienkārši “teksts ar juridiskiem vārdiem”. Labs dokuments ir instruments, kas palīdz novērst neskaidrības un riskus.

Turklāt AI izmantošanai juridiskajā vidē arvien biežāk tiek pievērsta uzmanība arī no ētikas, regulējuma un risku pārvaldības perspektīvas. Juridiskās profesijas organizācijas uzsver, ka AI ieviešana prasa ne tikai tehnoloģisku interesi, bet arī profesionālu kritisko izvērtēšanu, drošības un atbildības mehānismus.  

Tāpēc AI radīts teksts bez pārskatīšanas nav tas pats, kas juridiski sagatavots dokuments.

Šis ir punkts, kuru, manuprāt, daudzi uzņēmēji sāk saprast arvien skaidrāk.

AI var palīdzēt iegūt tekstu. Bet uzņēmumam parasti nevajag tikai tekstu. Uzņēmumam vajag dokumentu, kuru var droši izmantot praksē.

Tas nozīmē, ka dokumentam jābūt:

• loģiski sakārtotam;

• atbilstošam konkrētajai situācijai;

• piemērotam Latvijas tiesiskajai videi;

• saprotamam pusēm;

• pietiekami praktiskam ikdienas lietošanai.

Tieši tāpēc jurista sagatavotas vai jurista pārskatītas līgumu veidnes joprojām ir vērtīgas. Pat vairāk — laikā, kad teksta ģenerēšana ir kļuvusi viegla, kvalitatīva pārskatīšana kļūst vēl vērtīgāka.

Tas ir līdzīgi kā ar jebkuru citu profesionālu pakalpojumu. Rīks var palīdzēt strādāt ātrāk. Bet rīks neuzņemas profesionālo atbildību par rezultātu.

Ja uzņēmējs izmanto tikai AI ģenerētu līgumu, viņš bieži vien pats arī uzņemas risku, ka dokuments:

• neatrisinās praktisko problēmu;

• nepasargās no strīda;

• būs jālabo pēc tam, kad problēma jau radusies.

Savukārt jurista sagatavota veidne jau sākotnēji ir veidota ar domu par piemērojamību, riskiem un praktisku lietošanu.

Var šķist paradoksāli, bet AI laikmetā jurista darba vērtība nepazūd. Tā vienkārši kļūst redzamāka citā vietā.

Mazāk vērtīgs kļūst pats mehāniskais rakstīšanas process. Vērtīgāks kļūst:

• kas tieši dokumentā jāiekļauj;

• ko no tā labāk izņemt;

• kā to formulēt samērīgi;

• kā savienot juridisko korektumu ar praktisku lietojamību;

• kā novērtēt risku, nevis tikai uzrakstīt teikumu.

Tieši šeit ir jurista darba būtība.

Un tieši tāpēc, manuprāt, pareizais jautājums nav “vai AI aizstās juristus?”, bet gan:

kuri juristi pratīs izmantot AI gudri, nezaudējot profesionālo kvalitāti?

AI jau ir mainījis juridisko darbu, un tas turpinās to darīt. Tas palīdz ātrāk sagatavot melnrakstus, strukturēt informāciju un ietaupīt laiku. Taču AI neaizstāj juridisko spriestspēju, atbildību un praktisko izvērtējumu.

Tāpēc nē — AI neaizstās juristus.

Bet tas noteikti mainīs to, ko klienti sagaida no jurista.

Klients arvien mazāk meklēs cilvēku, kurš vienkārši “uzraksta tekstu”. Klients meklēs cilvēku, kurš spēj izvērtēt risku, pielāgot risinājumu konkrētajai situācijai un pateikt, vai dokumentu tiešām var droši izmantot.

Tieši tāpēc jurista sagatavotas un jurista pārskatītas līgumu veidnes joprojām ir nozīmīgas. Nevis par spīti AI, bet tieši AI laikmeta dēļ.

Jo AI var palīdzēt sākt.

Bet atbildība par gala rezultātu joprojām paliek cilvēka pusē.